Ikvienam autovadītājam ir pazīstama situāciju, kad uz ceļa parādās inspektors ar paceltu zizli, pieprasot tūlītēju apstāšanos. Šis brīdis šoferim izraisa emociju uzplūdus – dažreiz tas ir satraukums, dažreiz apjukums, bet dažreiz bailes.
Galu galā, lielākajā daļā gadījumu šāda apturēšana ir saistīta ar problēmām: naudas sodiem, papīru kārtošanu un laika šķērdēšanu. Vadītājs nekavējoties sagatavo dokumentus un gaida, ka kāds pienāks pie viņa, paskaidros apturēšanas iemeslus un veiks pārbaudi vai uzliks naudas sodu.
Tomēr, kā rāda prakse, vadītājs bieži vien stāv ceļa malā, bet inspektors saglabā distanci un nesteidzas tuvoties. Bieži vien tieši šis posms – gaidīšana bez jebkādas inspektora rīcības – kļūst par vadītāja garīgās noturības pārbaudi. Viņš var samulst, domājot, vai ir iespējams aizbraukt, jo inspektors it kā viņu apturēja, bet automašīnai netuvojas.
Daudzi autovadītāji šādā brīdī kļūdaini pamet apstāšanās vietu. Viņiem šķiet, ka, tā kā inspektors nenāk klāt, viņi var turpināt ceļu bez kavēšanās. Taču šī kļūda bieži noved pie nopietnām sekām: naudas sodiem, apsūdzībām par likuma prasību neievērošanu, ilgas tiesvedības un raizēm.
Kāpēc inspektors apstājas, bet netuvojas automašīnai? Psiholoģija un manipulācijas mehānisms.
Viena no biežāk sastopamajām mīklām, kas apmulsina autovadītājus, ir brīdis, kad inspektors ar žestu liek automašīnai apstāties, bet pēc tam netuvojas. Kas slēpjas aiz šīs rīcības?
Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka likumdošanas normas ir ļoti neskaidras attiecībā uz laika posmu, kurā likumsargam jātuvojas vadītājam. Ceļu satiksmes noteikumi prasa tuvoties automašīnai “nekavējoties”, taču neprecizē, ko tieši šis izteiciens nozīmē laika ziņā – 30 sekundes, 3 minūtes, 10 vai 15. Tādējādi iespējamas dažādas interpretācijas un diemžēl – arī manipulācijas.
Vairāki ceļu darbinieki apzināti izmanto šo nenoteiktību, lai psiholoģiski ietekmētu vadītāju. Viņi zina, ka ilga gaidīšana bez paskaidrojumiem rada cilvēkā iekšēju trauksmi un vēlmi pēc iespējas ātrāk aizbraukt. Šī pauze ir sava veida “slazds”, izturības un garīgās stabilitātes pārbaude. Parasti lielākā daļa autovadītāju šādā situācijā zaudē savaldību un pārsteidzīgi pieņem lēmumu pamest apstāšanās vietu, kas kļūst par iemeslu naudas sodam.
No psiholoģiskā viedokļa šī ir klasiska spiediena taktika: darbību palēnināšana, no vienas puses, un iekšējās spriedzes palielināšana, no otras puses. Vadītājs domā, ka inspektors ir aizņemts ar kaut ko svarīgu vai, iespējams, par viņu aizmirsis, tāpēc nolemj “glābties, aizbēgot”. Tomēr tieši tas tiek reģistrēts kā pārkāpums.
Tajā pašā laikā inspektora motivācija var būt dažāda – no vēlmes iegūt papildu pamatojumu sodam līdz elementārai vēlmei pārbaudīt vadītāja reakciju uz problēmsituāciju. Dažreiz inspektors var vienlaikus pārbaudīt cita vadītāja dokumentus vai veikt citus oficiālus uzdevumus, kas arī pagarina gaidīšanas laiku. Kopumā tieši šī nenoteiktība un psiholoģiskais spiediens padara šo scenāriju tik efektīvu tam, kurš to izmanto. Vadītāji bieži vien nezina savas tiesības un tāpēc kļūst par vieglu mērķi.
Kā pareizi rīkoties: ieteikumi autovadītājiem
Ja ceļu inspektors aptur jūsu automašīnu, ir svarīgi saglabāt mieru un rīkoties konsekventi, lai pasargātu sevi no iespējamām sekām un nelikumīgām darbībām.
Pirmais solis ir perfekti ievērot prasību apstāties. Tas nozīmē pakāpeniski samazināt ātrumu, ieslēgt pagrieziena rādītāju un droši apstāties ceļa malā vai citā piemērotā vietā. Noteikti ieslēdziet avārijas gaismas signālus, kas signalizē par jūsu nodomu ievērot inspektora prasības un garantēt drošību.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
